Šī ir Tava pirmā spēle un es ceru, ka Tu uzvarēsi. Es ceru, ka Tava komanda uzvarēs, tapēc, ka Jūs pašas to vēlēsieties, nevis trenera vai kāda cita dēļ. Jo uzvara sniedz gandarījumu un tā ir lieliska sajūta – it kā visa pasaule ir Tavās rokās. Tomēr šīs sajūtas norimst. Bet paliek tas, ko Tu esi iemācījusies – tā ir dzīve. Tas ir tas, ko Mēs saucam par sportu un, kādēļ Mēs to visu darām. Dzīve. Jā, viss grozās ap šo spēli, bet tikai līdz brīdim, kad atskan spēles beigu signāls. Dzīves laime. Uzticība. Vilšanās. Veiksmes. Neveiksmes. Smiekli. Asaras. Prieki. Sirdspuksti.

Neviens nevar pateikt, kā šī spēle mainīs Tevi. Neviens nevar pateikt, vai tas būs īslaicīgs pārbaudījums, kas beigsies pirmajās piecās spēles minūtēs, vai arī Tu laukumā pavadīsi ilgāku laiku, iemācoties ticēt, mīlēt un gūt gandarījumu. Neviens nevar pateikt kā Tev veiksies. Tu vari būt uzvarētāja, Tu vari būt arī zaudētāja. To neviens nezina. Daudz kas ir atkarīgs no iespējām, kuras Tev tiek pasniegtas – kā Tu tās pratīsi paņemt un izmantot.

Šeit nav runas par spēli. Runa ir par dzīvi. Un tā ir Tava dzīve, kuras sastāvdaļa ir šī spēle. Katra spēle – tā disciplinē, audzina, māca. Katra spēle, kuru Tu mīli, Tev padodās. Jo, ja Tu kaut ko patiesi mīli, Tu dari to pēc vislabākās sirdsapziņas. Tev padodās, Tu pieņem nākamo izaicinājumu un Tu dzīvo ar to.

Uzvarēt ir patīkami. Par to šaubu nav. Bet uzvara nav galvenais. Vēlme uzvarēt gan ir. Nepadoties un neapstāties – tas ir svarīgi. Tās nav uzvaras, kuras tiek skaitītas, bet gan mēģinājumi, kurus Tu izdzīvo, lai pie tām tiktu…

Previous ArticleNext Article

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *