Gatavošanās kārtējai sezonai, nu jau U15 vecuma grupā, sākās ar grūtiem un neatlaidīgiem treniņiem vasarā. Tieši vasara ir tas laiks, kad vari sagatavoties gaidāmajai sezonai un uztrenēt sevi nākošajā līmenī.

Pirmie vasaras treniņi sākās ar vispārējās viziskās sagatavotības uzlabošanu un stiprināšanu divas reizes dienā. Tam sekojošā nometne, kur daudz laika un uzmanības tika pievērsts basketbola elementu attīstīšanai. Ar divu nedēļu intervālu sekoja otrā nometne kopā ar citu komandu zēniem un meitenēm, kurā varēja redzēt un izjust kā un cik cītīgi trenējās mūsu vecuma meitenes no citām komandām. Tas zemapziņā ļāva sajust, ka ieguldītajam darbam ir jāatmaksājās.

Nometnes bija galā, pienāca rudens, turnīri – „Krūmiņa kauss” Liepājā, EYBL sezonas atklāšanas posms Jūrmalā un otrais posms Lietuvā, Sanktpēterburga, Tallina un EYBL trešais posms Maskavā, Zviedrija un Francija. Ir ļoti patīkami doties šādos izbraucienos, ja ir tāda  komanda kā man! Mēs braucam ne tikai cīnīties basketbola laukumā, bet vienmēr atrodam laiku arī pilsētu apskatei, lai kaut ko redzētu.

Pagājušajā sezonā tiešām bija ļoti daudz turnīru, tomēr ļoti ātri pienāca pavasaris, sezonas svarīgākās spēles – Latvijas čempionāta finālsacensības Jelgavā. Šeit vairs nebija nozīmes kā Tu esi spēlējis visa gada garumā. Katra spēle sakās ar rezultātu 0:0 un iepriekšējiem rezultātiem nebija nekādas nozīmes. Apzinājāmies, ka šajās dienās dodamies cīnīties par uzvaru, par pirmo vietu! Katru spēli spēlējām kā mācējām – ar veiksmīgām un neveiksmīgām epizodēm, ar cīņu, ar raksturu un ticību komandas spēkam. Pienāca diena, kad izcīnījām tiesības spēlēt pusfinālā un liktenis bija lēmis, ka otro gadu pēc kārtas pretī stājās Liepājas komanda. Visa gada garumā neizdevās apliecināt, ka varam uzvarēt šo komandu, bet šī bija mūsu iespēja pierādīt, ka vienā spēlē jebkurš var uzvarēt jebkuru. Spēle bija ļoti saspringta un ritēja punkts punktā un beigās mēs visus pērsteidzām un iekļuvām finālā. Finālspēlē bija jācīnās ar Jelgavu, kuru tā arī mēs neesam uzvarējušas. Latvijas čempionātā izcīnijām 2. vietu un pierādījām pašas sev, ka neskaoties uz regulārās sezonas rezultātiem, tas nenozīmē, ka mēs nevaram būt tur augšā! Tāpēc ļoti liels nopelns ir trenerim, kurš, es nezinu kādā veidā, bet māk mūsu pārliecināt un mūsu domas ievirzīt pareizajā virzienā.

Šāda bija mūsu iepriekšējā sezona. Tomēr, lai arī cik cītīgi mēs trenējāmies, cik daudz turnīros piedalījāmies, manuprāt, šis gads daudz vairāk iemācīja dzīves vērtības nekā basketbola spēlētprasmi. Esmu iemācījusies vairākas lietas un „sīkumus” un tikai nedaudzas ir saistītas ar pašu basketbola spēli.

Lai arī kā mums ir gājis, mums ir kur augt!

Previous ArticleNext Article

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *