Pārtraukums treniņos fiziski aktīvam cilvēkam nozīmē gan fizioloģiskas, gan funkcionālas izmaiņas. Piespiedu dīkstāves laikā ķermenī palielinās risks arī veselības un imunitātes kritumam. Un sportistam tā ir sevišķi augsta riska pakāpe. Jo augstākā līmenī Tu esi, jo straujāks un procentuāli dziļāks ir formas kritums. Tiesa, arī atgriezt kondīciju ir vieglāk. Vienīgi formas atgūšanai ir nepieciešams divreiz ilgāks laika periods, nekā pauzes periods. Iesācēji zaudē formu mazāk, jo vienkārši viņiem nav tik daudz ko zaudēt. Kas tad ar mums notiek pēc 2 – 3 nedēļu pauzes:
- Adrenalīna līmenis krītas, mūsu gribasspēks sāk strādāt attālināti, un tas samazina ”kaujas gatavību” trenēties. Tāpēc, jo ilgāks pārtraukums, jo grūtāk ir treniņam saņemties.
- Vispārējā izturība krītas par 10-20% un pirmajā krosā būs jāsarkst visās iespējamās nokrāsās.
- Palēninās vielmaiņa un pieaug liekais svars.
- Ķermenis kļūst mazāk efektīvs termoregulācijas ziņā, un sāk tērēt vairāk enerģijas gan uz sasildīšanos, gan sevis atdzesēšanu.
- Kustību temps un koordinācija – arī tās tiek nedaudz ietekmētas.
- Tā kā muskuļu darbība stimulē visus iekšējos orgānus, tad bez normālas slodzes mums trūkst arī regulējošā mehānisma hormoniem un apetītei, mums ir mazāk enerģijas.
- Muskuļu spēks samazinās par 5-10%, jo lielāks tas ir, jo grūtāk saglabāt. Jaudas jebkam kļūst mazāk.
Visu šo apkopojot, secinājums – ķermenis jādarbina regulāri, jādod kārtīga slodze, jāstiepjas un dziļi jāelpo. Vingrinājumu ir simtiem, bet kopumā visiem sportistiem ir svarīgi saglabāt ķermeņa saturīgumu un kāju darbību. Fiziskai kondīcijai ir daudz sastāvdaļu, un tās reanimējas atšķirīgā laikā. Tāpēc laba sportiskā forma ir vērtība.
Autors: Helmuts Rodke