1. Viņa darīja tikai minimumu. Uz treniņu viņa ieradās 10 minūtes pirms tas sākās un zāli pameta uzreiz, kad treniņš bija beidzies. Viņai bija diezgan labs metiens. Bet viņa varēju kļūt par lielisku „snaiperi”, ja vien viņa būtu papildus strādājusi pie sava metiena. Viņa katrā treniņā trenējās cītīgi (pašatdeves trūkums – to viņai nevarēja pārmest). Viņa tikai nekad  nemētāja papildus.

2. Viņa spēlēja tikai vienā laukuma pusē. Viņa spēlēja viduvēji aizsardzībā… Viņa varēja pārtvert vai nozagt bumbas pretiniekiem, bet nekad neatbloķēja savu pretspēlētāju. Viņa nekad neuztvēra personiski, ja viņas pretspēlētāja guva grozu.

3. Viņa nekad nekoncentrējās uzdevumiem, kuri viņai bija jāveic laukumā – rokas pacelšana pret katru metienu, cīņa pret visām noskriešanām ar ķermeni, precīza vietas ieņemšana, cīņa par atlecošo bumbu, u.c. Uzvara vai zaudējums – pēc spēles viņu interesēja tikai tas cik punktus viņa ir iemetusi.

4. Viņa domāju par lietām, kuras viņai nebija nemazāko iespēju kontrolēt. Par metieniem, kurus viņa izpildīja spēles sākumā, par kļūdām, kuras jau bija notikušas. Vismaz puse no viņas runāšana spēles laikā bija ar tiesnešiem. Viņa pavisam noteikti nespēlēja tagadnē.

5. Kopumā viņai bija laba attieksme – basketbols viņai patika un viņa izbaudīja šo spēli. Bet, līdzīgi kā daudzām meitenēm, viņa domāja, ka visu zina vislabāk. Viņai nepatika ieklausīties trenera teiktajā un basketbolu viņa paīstam iemīlēja tikai pēc vidusskolas…

Šīs 5 kļūdas, kuras viņa pieļāva, kad pati vēl spēlēja basketbolu, ir pašsaprotamas, bet pilnīgi un absolūti nepieņemamas, ja TU gribi kļūt par augtas klases spēlētāju!

Previous ArticleNext Article

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *